-
1 ieslēgties
общ. закрываться (в каком-л. помещении), закрыться (в каком-л. помещении), (kādā telpā) запереться, (kādā telpā) запираться -
2 sabrukt
гл.1) общ. (kādā telpā iekšā - par daudziem, visiem) вваливаться (в помещение - о многих, всех), (kādā telpā iekšā - par daudziem, visiem) ввалиться (в помещение - о многих, всех), (morāli un fiziski) сломиться, нападать (на кого), напасть (на кого), наваливаться (на кого - о многих, всех), навалиться (на кого - о многих, всех), (kādam virsu) набрасываться (на кого), (kādam virsu) наброситься (на кого)2) разг. обрушиваться, обрушиться, обваливаться, обвалиться, разваливаться, развалиться, рухнуть -
3 sastumt
гл.общ. сдвигать, сдвинуть, вталкивать (многое), втолкнуть (многое), (kādā telpā) заталкивать, (kādā telpā) затолкать -
4 inventārs
I.1. указатель фонда2. инвентарь (Грам. инф.: м.; Окончания: \inventārsаря)LKLv59▪ Terminien equipment sports.lv (aprīkojums)ru инвентарьLZAsp▪ EuroTermBank terminiEk, Finru инвентарьMašB, BūVPru инвентаpьIzgl, Ped, PedStrru инвентарьĀdTekstru инвентарьUzņ, Ek, Dokru инвeнтapьETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu inventarium ‘saraksts, apraksts’lv Priekšmetu, rīku, lopu u. tml. materiālo vērtību kopums kādā telpā, iestādē, uzņēmumālv Kādā darbības nozarē nepieciešamo priekšmetu, rīku kopumsJum99▪ Sinonīmi1. krājuma saraksts2. krājumsT09 -
5 aspirācija
▪ Terminilv lauks.ru аспирацияZin74▪ EuroTermBank terminiHumru аспирацияHumlv piedvesumsru аспирацияru придыханиеMašB, BūVPlv nosūkšanaru аспиpацияVesru аспирацияĀdTekstru аспирацияETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu aspiratio ‘dvesma, pūsma’. med.lv 1. med. Šķidruma vai gaisa izsūkšana no ķermeņa dobumalv 2. Svešu ķermeņu iekļūšana elpošanas orgānos ieelpas laikā. tehn.lv 3. tehn. Sistēma, ar kuru kādā telpā uzsūc putekļus; visu sūcējiekārtu kopums. lingv.lv 4. lingv. Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izrunāšana ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piem., th, ph)Jum99▪ Sinonīmilietv.1. piedvesums2. nosūkšanaT09 -
6 sabrukt
v.1. обрушиться, обрушиваться, рухнуть, развалиться, разваливаться, обвалиться, обваливаться2. упасть, рухнуть3. (sar., zaudēt spēku) сдать, сдавать4. (sar., kādā telpā) ввалиться, вваливаться, наброситься, набрасываться, напасть, нападать, навалиться, наваливаться, сгрудиться, столпитьсяLKLv59▪ Terminiru обвалиться celtn.lv iegrūt (par griestiem)lv iegāztieslv sagāztieslv nokrist (par apmetumu)lv nobruktKai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv sagrūtru обpушиваться IZin, Ek, Rūp, BūVPlv iegrūtlv sagāztiesru обрушитьсяMašB, BūVPlv sagāztiesru обвалиться IETB▪ SinonīmiI.1. brukt; brukt nost; gāzties; grūt; krist nost; nobrukt; nokrist; sagāzties; sagrūt2. gurt; nogurt; pagurt; zaudēt spēkusII. darb.v.1. izčibēt; izjukt; izputēt; sagrūt; saiet grīstē2. apkrist; sadrimt; sadripēt; sadrukt; sadupt; sagāzties; sagrūt; sakrist3. sablīvēties; sadrūzmēties; sagāzties; saspiesties4. saļimt; saļumt; saplakt; sašļukt5. aizgrūt; apgāzties; sagāzties; sagrūt6. irt; izirt; izjukt; sadalīties; sairt7. nogāzties; sagāzties; sagrūt8. irt; izirt; izjukt; sairt9. izirt; izjukt; sagrūt10. brukt; grūt; irt; izirt; izjukt; jukt; sagrūt; sairtT09 -
7 kamera
lietv. камераLKLv59▪ Terminilv autot.ru камераLZA90▪ EuroTermBank terminiDzEz, MašBru камераMašB, BūVPlv kamera hermētiskaru бокс IIDzEzru камераEl, IT, Komru камераMašB, BūVPru камеpа IVidru камераDzEz, Ķīmru камераETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu camera ‘velve; istaba’ \< sengrieķulv 1. Speciālam nolūkam paredzēta telpa kādā iestādē, piem., tiesas namā; norobežota vieta kādam darba, ražošanas procesamlv 2. Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiemlv 3. Nozares pārvaldīšanas iestāde Latvijā pēc 1934 gdarba kameralv Izcelsme - angļu camera \< latīņu cameralv 1. Fotoaparāts, sākotnēji arī fotoaparāta iekšējā slēgtā daļalv 2. Ierīce kinofilmu uzņemšanai, kinokameratelevīzijas kameralv 4. Doba mašīnas vai ierīces iekšdaļa (piem., degkamera)Jum99▪ Sinonīmilietv. korpussT09 -
8 simetrija
n. симметрия (Окончания: \simetrijaии)LKLv59▪ Terminilv ekon.ru симметрияen symmetryde SymmetrieLZAlvi▪ EuroTermBank terminiĀdTekstru симметрияZin, Ek, Rūp, KultRellv samērībaru симетрияMašB, BūVPru симметpияMašBru симметрияDzEzru симметрияZin, Ek, Rūp, DzEzlv samērībaru симетрияDzEzru симметрияDzEzru симметрияEl, IT, Komru симметрияUzņ, Ek, Dokru cиммeтpияETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - sengrieķu symmetria ‘samērīgums, simetrija’lv 1. Samērība, savstarpēja atbilstība kāda kopuma daļu izvietojumā attiecībā pret viduslīniju vai centru; stingra regularitāte kaut kā izvietojumā. biol.lv 2. biol. Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi, plakni vai centru. mat.lv 3. ģeom. Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja izpilda noteiktas transformācijas plaknē vai telpā; tāds punktu novietojums pret taisni vai plakni, ka katri divi punkti, kas atrodas uz viena perpendikula pret šo taisni vai plakni, ir no tiem vienādā attālumā. mat.lv 4. mat. Bināras sakarības īpašība būt neatkarīgai no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti. fiz.lv 5. fiz. Fizikālas sistēmas parametru sakarības īpašība nemainīties noteiktu transformāciju rezultātāJum99 -
9 gradients
n. градиент (Грам. инф.: в разн. зн.; Окончания: \gradientsа)LKLv59▪ Terminiru градиент celtn.lv (izmaiņmērs)Kai98▪ EuroTermBank terminiDzEzru градиентEl, IT, Komru градиентVidru градиентDzEzru градиентDzEz, Ķīmru градиентMašB, BūVPlv gradients izmaiņmērsru гpадиентDzEz, MašBru градиентETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu gradiens (gradientis) ‘ejošs’. mat.lv 1. mat. Vektors, kas rāda, kādā virzienā attiecīgais lielums mainās visstraujāk (attālumam šai virzienā tiecoties uz nulli, vektora garums ir proporcionāls lieluma maiņas un šā attāluma attiecībai). fiz.lv 2. fiz. Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums (piem., atmosfēras spiediens)Jum99 -
10 konkrēts
īp.v. конкретныйLKLv59▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu concretus ‘biezs, ciets’lv 1. Tāds, kas pastāv reālajā telpā un vismaz principā ir uztverams (piem., Rīga, vārdnīcas eksemplārs, kuru Jūs lasāt, vistālākā zvaigzne, kuru atklās, utt.); sal. abstraktslv 2. Priekšmetisks, reāls, vielisks; tāds, kas parādās visu īpašību, pazīmju, attieksmju daudzveidībā (atšķirībā no abstraktā)lv 3. Noteikts, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību, būtņu kopā)Jum99▪ Sinonīmiīp.v. noteiktskonkrētā mūzikaT09 -
11 numurs
n. номерLKLv59▪ Terminiru номер celtn.lv skaitlisKai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru номеp IInf, Kom, ITlv skaitlisru числоZin, Ek, Rūp, Aizlv numurēšanaru нумерацияru нумеръĀdTekstru номерUzņ, Ek, Dokru нoмepETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - latīņu numerus ‘skaits, skaitlis’lv 1. Skaitlis, ar ko apzīmē (kā) secībulv 2. Kāda priekšmeta skaitliskais apzīmējums tādu pašu priekšmetu virknē; arī priekšmets, uz kura atzīmēts šis skaitlis, piem., garderobes numurslv 3. Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā), kas apzīmēts ar skaitlilv 4. Ar skaitli apzīmēts standartizēts lielums, piem., apavu numurslv 5. Atsevišķs priekšnesums koncertā, cirka programmā; atsevišķs elements skaņdarbā (ar ciparu apzīmēta daļa partitūrā). pārn.lv 6. Neparasta, pārsteidzoša darbība, triksJum99▪ Sinonīmilietv.1. atzīmenumurs viesnīcā lietv. - dzīvoklis2. joki; kumēdiņi; pekstiņi; pgori3. priekšnesums4. atrakcija; stiķis; triks5. izlaidumsšīsdienas numurs6. eksemplārsvecs numurs7. uzstāšanās8. skaitlis9. burtnīca; laidiensT09 -
12 potenciāls
a n. потенциалLKLv59▪ Terminilv ģeol.ru потенциалLU95▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv spriegumsru потенциалMašB, DzEzru потенциалDzEz, MašBru потенциалDzEzru потенциалDzEzru потенциальныйDzEz, MašBru потенциалEl, IT, Komru потенциалZin, Ek, Rūp, Elru потенциалъDzEz, Ķīmru потенциалVidru потенциалĀdTekstru потенциалETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - vidusl. latīņu potentialis \< latīņu potentia ‘vara, spēks; spēja’lv 1. Spēku, spēju, līdzekļu kopums, ko noteiktos apstākļos ir iespējams izmantot kādai darbībai, piem., militārais potenciāls, radošais potenciāls. fiz.lv 2. fiz. Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks. mat.lv 3. mat. Speciāla funkcijalv Izcelsme - skatīt potenciālslv 1. Apslēpts, tāds, kas pastāv, bet pagaidām neizpaužas; varbūtējs, iespējams; tāds, kam ir potence. fiz.potenciālā enerģijalv 2. fiz. Saistīts ar mijiedarbību telpāJum99▪ SinonīmiI. īp.v.1. apslēptsII.1. iespējams; varbūtējs2. spriegumsT09 -
13 rādiusvektors
▪ Terminilv meh.lv Vektors, kas rāda materiāla punkta stāvokli telpā attiecībā pret izvēlēto punkturu радиус-векторde Radiusvektorde OrtsvektorLZAmm▪ EuroTermBank terminiVidru радиус-векторDzEzru радиус-векторEl, IT, Komru радиус-векторDzEzru радиус-векторMašB, DzEzru радиус-векторDzEz, MašBru радиус-векторVidru радиус-векторETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - skatīt rādiuss + vektors. mat.lv 1. mat. Vektors, kas no kāda fiksēta sākumpunkta (piem., koordinātu sākumpunkta) iet uz patvaļīgu telpas punktu; vektors, kas no elipses, hiperbolas, parabolas fokusa iet uz patvaļīgu šās līknes punktu. astr.lv 2. astr. Attālums no Saules līdz planētai (vai komētai), kas riņķo pa savu orbītu; jebkura debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķoJum99 -
14 salons
lietv. салонLKLv59▪ Terminiru салон celtn.Kai98▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPru салонETB▪ Skaidrojumilv Izcelsme - franču salon \< itāliešulv 1. Viesistaba, viesu pieņemamā istabalv 2. Personas, kas pastāvīgi sanāk kā viesi kādā privātā mājā un veido literātu, politiķu, mākslinieku u. tml. kopulv 3. Telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbilv 4. Periodiska mākslas darbu, jaunāko automobiļu u. c. izstādelv 5. Sadzīves pakalpojumu iestāde (piem., frizētava, kosmētiskais kabinets u. tml.)Jum99▪ Sinonīmilietv.1. zāle2. kabinetsT09
См. также в других словарях:
valgyti — valgyti, o, ė KBI35, Š, Rtr, DŽ, FrnW, KŽ 1. tr., intr. SD147,49, SD288, H, H173, R, MŽ, Sut, K, J, L vartoti maistą, maitintis, sotintis: Miegmi, valgau, geriu iki soti SD44. Bent prieš valgydamas nusiprausk J.Jabl. Čia jų valgyta Jn. Vaipydamas … Dictionary of the Lithuanian Language
širdis — širdìs sf. (3) K, Š, Rtr, DŽ, NdŽ; gen. sing. ès KlbIII77(Lkm, Tvr), LKGI226(Ktk, Sv, Lkm), LD266(Lkm, PIš, Ktk, Rš), GrvT17; nom. pl. šìrdes KlbIII77(Lkm, Tvr), LKGI226(Ktk, Sv, Lkm), LD266(Lkm, Plš, Ktk, Rš), LKKXI175(Zt); gen. pl. širdų̃… … Dictionary of the Lithuanian Language
ištraukti — Rtr, Š; SD409, H184, R46, MŽ61, M, LL101,286, ŠT24 1. tr. VlnE175, N, KI165, LL294, ŠT22, BŽ78,82, DŽ1 išrauti, išpešti, išlupti, pašalinti ką tvirtai besilaikantį, įkliuvusį, pritvirtintą ir pan.: Ištraukti raktą NdŽ. Ištrauk uožuolą su šaknimi… … Dictionary of the Lithuanian Language
apsukti — apsùkti, àpsuka, o (àpsukė Š) Š; L 1. tr. R, MŽ, K padaryti, kad judėtų aplink savo ašį: Apìsukiau dukart [girnas], ir nukrito pumpurė Pb. Jo vėjinis malūnas àpsukamas Mrj. [Daktaras] liepė padaryt tokią apsukamą lovą ir karalaitę paguldė… … Dictionary of the Lithuanian Language
makaulė — makaũlė sf. (2), makaulė (1) Gs 1. Slnt, Vb, Sb, Plk galvos viršus, galvoviršis: Į staktą persidaužė makaũlę Sr. Dabok savo makaũlę, kad kas nepralestų Jrb. Kai duosiu į makaulę, tai tu žinosi! Čk. Eita, kepurę ant makaũlės užsivožęs Šll. ║… … Dictionary of the Lithuanian Language
svetimas — 1 svẽtimas, à adj. (3b) 1. SD116, SD32, R147, MŽ194, KBII119, K, Sut, P, LL16, Šv, Erž, Mžš, Ad priklausantis kitam, ne savas: Bet kas kalts, sakyk, kam ima svẽtimą turtą? K.Donel. Ans gobas svẽtimą turtą pakylėti J. Džiaugės Anykščiai,… … Dictionary of the Lithuanian Language
